Ģeogrāfiskā karte - Magadana (Magadan)

Magadana (ru) ir ostas pilsēta Ohotskas jūras krastā Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, kas kalpo par Magadanas apgabala administratīvo centru un galveno izeju uz dabas resursiem bagāto Kolimas reģionu. 2019. gada beigās pilsētā dzīvoja aptuveni 91 000 iedzīvotāju, to skaitā ap 70 latviešu izcelsmes iemītnieki.

Pilsēta ir vairāk pazīstama kā kādreizējā Gulaga apmetne, uz kuru padomju laikos tika nosūtīti tūkstošiem politiski represēto iedzīvotāju, to skaitā arī simtiem latviešu, kas pēc tam tika piespiedu kārtā nodarbināti Kolimas reģiona zelta raktuvēs. Šī iemesla dēļ Magadanas apkārtnē ir uzstādīts t.s. "Bēdu maskas" (Маска скорби) piemineklis, kas kalpo par piemiņas vietu padomju totalitārās varas represētajiem Kolimas reģionā. Magadanas ostā sākās ieslodzīto būvētais 600 km garais autoceļš līdz Kolimas upei, kas pagarināts līdz 1700 km tālajai Jakutskai.

Magadana dibināta 1929. gadā kā no Nahodkas ar kuģiem atvesto ieslodzīto nometināšanas vieta, pēc tam izveidota par pārvaldes centru Kolimas zelta ieguves reģionam. 1931. gadā PSRS Komunistiskās partijas (PSKP) Centrālkomiteja pieņēma lēmumu Kolimas zelta ieguves baseinā izveidot speciālu trestu "Daļstroi" (Дальстрой — Государственный трест по дорожному и промышленному строительству в районе Верхней Колымы), kam sākotnēji bija tieši jāpakļaujas PSKP Centrālkomitejai. Par šī tresta pirmo vadītāju iecēla latviešu militāristu Eduardu Bērziņu.

1932. gada 19. janvārī Maskavā izdeva slepenu pavēli, kas paredzēja "Daļstroj" vajadzībām izveidot 40 tūkstošus lielu ieslodzīto kontingentu. 1932. gada 1. aprīlī pēc speciāla rīkojuma izveidoja Sevvostlagu — "Ziemeļaustrumu labošanas darbu nometni" (Севвостлаг — Северо-Восточный исправительно-трудовой лагерь). Šīs nometnes priekšnieks bija pakļauts tieši Bērziņam. Lielā terora laikā 1938. gadā Eduardu Bērziņu atcēla no amata un nošāva, bet "Daļstroi" pakļāva tieši PSRS Iekšlietu tautas komisariātam (NKVD) un pārdēvēja to par Tālo Ziemeļu celtniecības galveno pārvaldi (Главное Управление строительства Дальнего Севера НКВД СССР "Дальстрой"). 1939. gadā Magadanai piešķīra pilsētas tiesības.

1991. gadā starp Magadanu un Ankoridžu ASV Aļaskas štatā tika noslēgts sadraudzības līgums, kas paredzēja ciešākas kultūras apmaiņas starp abām pilsētām. 1998. gadā Magadanas pilsēta piedzīvoja salīdzinoši bargu ziemu, sliktās ražas dēļ Sarkanais krusts bija spiests pasludināt ārkārtas situāciju. Šī iemesla dēļ Ankoridža ziedoja Magadanas iedzīvotājiem gandrīz 22,7 tonnas ar nepieciešamajiem izejmateriāliem — pārtiku, apģērbu un akmeņogles.

2004. gada jūlijā vizītē Magadanā ieradās arī oficiāla Latvijas valsts delegācija tās toreizējā Latvijas vēstnieka Krievijā Normana Penkes vadībā, kas galvenokārt tikās ar nelielo latviešu kopienu pilsētas teritorijā, lai atzīmētu ne tikai 10. gadadienu kopš Magadanas latviešu biedrības dibināšanas, bet arī, lai apspriestu dziļākas kultūras saiknes starp abām pusēm tālākā nākotnē. 2006. gada 18. augustā noslēdza sadraudzības līgumu starp Magadanas un Jelgavas pašvaldību ar mērķi sekmēt pastāvīgu draudzīgu attiecību veidošanu starp pilsētām, to iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

2017. gada vasarā trīs motosporta entuziasti no Adventure Team Latvia — Oskars Pīpiķis, Sandijs Hāns un Didzis Silenieks — mēroja gandrīz 20 tūkstošus kilometru, lai no Rīgas nokļūtu līdz Magadanai. Kopumā ceļojums ilga 66 dienas, kurā tika šķērsotas Krievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas un Mongolijas robežas.

2019. gada jūnija beigās Magadanu vēlreiz apciemoja Latvijas valsts delegācija vēstnieka Māra Riekstiņa vadībā, kas piedalījās Magadanas latviešu biedrības 25. gadadienas svinībās, kā arī atzīmēja vasaras saulgriežus un pilsētas 90. gadskārtu.